Vēsture

Rāmavas (Depkina) muižas vēsture      

Rāmavas (Depkina) muižas pirmsākumi meklējami jau 15. gadsimtā. Muižas vēsturiskais nosaukums ir Depkinshof, un savos pirmsākumos tā ir pamatoti dēvējama par mācītājmuižu. Kopš 1723. gada muiža piederējusi Rīgas virsmācītājam Depkinam, vēlākos gados muižā saimniekojuši arī vairāki citi vācu garīdznieki. Vairāk kā 40 sava mūža pēdējos gadus muižā ir dzīvojis pazīstamais baltvācu rakstnieks un apgaismotājs Garlībs Merķelis (1769-1850).

Spriežot pēc J. Broces zīmējuma un 1770.g. muižas plāna, apbūvi tolaik veidoja 10 ēkas, lielākoties guļbūves. Līdz mūsdienām saglabājusies 19. gs. celtā koka dzīvojamā ēka.

Bijušie muižas kompleksa īpašnieki:

15.gs. b. V. Meijs šajā vietā ierīkoja muižu.
1723.g. tā pārgāja Rīgas virsmācītāja B. Depkina īpašumā. 18.gs. v. muiža piederēja viņa radiniekam birģermeistaram Depkinam. 1795.g. muižu mantoja ceremonijmeistars D. Vīkens. 1804.g. muižu pārdeva Rīgas virsmācītājam J. Portam.
1808.g. muižu ieguva Garlībs Merķelis (1769.-1850., apglabāts Katlakalna kapos), kurš dzīvoja tajā līdz pat savai nāvei.
20.gs. 20.-40.g. muižas kungu māju apsaimniekoja Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes pētniecības saimniecība "Rāmava"

Pēc Otrā pasaules kara muiža bija PSRS Lauksaimniecības mašīnbūves ministrijas konstruktoru biroja filiāle, vēlāk izmantota kā dzīvojamā māja.

1996. gadā muiža nonāca Ķekavas pašvaldības īpašumā. Pēc diviem gadiem muižu visai spēcīgi izdemolēja. Ķekavas pagasta padome bija izteikusi priekšlikumu muižas ēku nojaukt un tās vietā uzbūvēt rūpnieciskus objektus, taču pēc Latvijas Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas iejaukšanās muižas ēka tika saglabāta.